Ventilācija skolās

Skola sastāv no dažāda lieluma un funkcionālātes telpām: klase, sporta zāle, ēdnīca, mācību laboratorijas, datorklases u.c. Katrai telpai ir savas prasības gaisa apmaiņai un ventilācijas funkcijām.

Zinātnieki ir pierādījuši, ka telpās ar veselīgu mikroklimatu bērni ir uzmanīgāki, mazāk slimo un labāk apgūst informāciju. Ja gaisā ir pārmērīgs oglekļa dioksīda (CO2) daudzums, tad samazinās bērnu aktivitāte, pasliktinās garastāvoklis, rodas letarģija un aizkaitināmība.

Tā kā skolās bērni pavada lielāko daļu no savas ikdienas, lai saglabātu veselību un palielinātu izglītības panākumus, ir svarīgi klasēs radīt komfortablu mikroklimatu ar optimālu gaisa temperatūru un skābekļa apjomu.

Lielākās daļas Latvijas izglītības iestāžu problēma, kas negatīvi ietekmē gaisa kvalitāti:

• vecas telpas un rezultātā novecojusi ventilācijas sistēma, kas nespēj nodrošināt nepieciešamo gaisa apmaiņu vai tās pilnīga neesamība;
• hermētiski noslēgti logi un ēkas siltinājums;
• liels putekļu daudzums sliktas tīrīšanas un bērnu augstās aktivitātes dēļ.

Liela cilvēku skaita klātbūtne telpās izraisa ogļskābās gāzes, mikrobu un vīrusu paaugstināšanos.

Zema gaisa kvalitāte negatīvi ietekmē bērna organismu, palielinot dažādu elpceļu saslimšanas, alerģisko reakciju un astmu risku.

Turklāt sākumskolas un vidusskolas bērniem ir raksturīgs augsts aktivitātes un mobilitātes līmenis – viņi pastāvīgi skrien, lēkā, spēlē spēles. Ja ārā ir silts laiks, vislabākais variants ir pārtraukumus un sporta nodarbības pavadīt ārā, kur vienmēr ir pietiekami daudz svaiga gaisa. Problēmas rodas aukstajā sezonā, kad nokrišņi vai zemā temperatūra neveicina garas pastaigas.

Tā rezultātā bērni kļūst mazāk aktīvi, samazinās produktivitāte, dienas laikā ir slikts garastāvoklis un parādās miegainība. Tāpēc kvalitatīva gaisa apmaiņa skolā ir viens no svarīgākajiem bērna veiksmes un labklājības faktoriem.

Ventilācijas prasības skolās

Klasēs par standartu tiek uzskatīts 16 m³ skābekļa uz vienu skolēnu. Laboratorijas telpām un klasēm ar datortehniku ​​vienam cilvēkam stundā nepieciešams 20 m³ svaiga gaisa. Ventilācija sporta zālēs un ēdamzālēs ir vismaz 50 m³⁄ stundas. Optimālie mikroklimatiskie parametri: gaisa temperatūra 16-22C, relatīvais gaisa mitrums 30-60%, CO2 saturs līdz 1l/m³.

Ja gaisa apmaiņa ir nepietiekama, uzturēšanās šādās telpās provocē mācīšanās problēmas un rada draudus bērnu veselībai. Palielinās ogļskābās gāzes saturs, samazinās koncentrēšanās spējas un uzmanība, pasliktinās pašsajūta, iespējami alerģisku izpausmju saasinājumi, vīrusu periodā skolēni slimo biežāk. Atvērtie logi problēmu neatrisina, jo tie rada caurvēju, un ziemā tiek zaudēts dārgais siltums un bērniem salst.

Kādu ventilācijas sistēmu izvēlēties skolai?

Skolām un citām izglītības iestādēm ieteicams ierīkot gaisa pieplūdes un nosūces ventilāciju ar siltuma atgūšanu – rekuperaciju. Šīs ventilācijas iekārtas, kurās abās pusēs ir divi ventilatori, kas rotē pretējos virzienos, nodrošina piekļuvi svaigam gaisam un izvada lieko oglekļa dioksīdu bez standarta telpas ventilācijas. Attiecīgi pieplūdes un izplūdes gaiss vienlaikus pārvietojas pa dažādiem kanāliem, viens pret otru. Pateicoties siltummainim, izplūdes gaiss nodod siltumu pieplūdes gaisam, šo procesu sauc par siltuma atgūšanu. Tādējādi, pateicoties ventilācijai, gaiss no ielas iekļūst telpā svaigs un uzsildīts līdz istabas temperatūrai. Speciālisti iesaka iegādāties rekuperatoru, vispirms vienojoties par nepieciešamo iekārtu un nepieciešamo instalāciju skaitu katrai klasei.

Ventilācijas iekārtu izvēles parametri

Ventilācijas sistēmas izvēles procesā, pirmkārt, ir jānodrošina ieteicamie rādītāji:

• gaisa temperatūra – no 16 līdz 22 grādiem;
• mitrums – no 30 līdz 65%;
• CO2 saturs – līdz 1 litram uz 1 m³.

Projektēšanas stadijā arī jāņem vērā šādi parametri:

• telpas atrašanās vieta un izmērs;
• cilvēku skaits;
• kaitīgu faktoru klātbūtne;
• rekuperatora tehniskie parametri.

Rekuperators – inovatīvs risinājums skolas klašu ventilācijai

Izvēloties ventilācijas iekārtu, jāņem vērā, ka ziemā telpa ievērojami atdzisīs. Līdz ar to būs jātērē papildu siltuma resursi. Ja telpā uzstādāt rekuperatoru ar siltuma atgūšanu, gluži pretēji, viss iekšējais siltums tiek saglabāts, kamēr svaigs gaiss turpina plūst.

Svarīgi ir arī tas, ka, izvadot no telpas izplūdes gaisu, tiek izvadīts liekais mitrums, kas ir lielākais ienaidnieks jebkurai konstrukcijai bez kvalitatīvas ventilācijas. Pārmērīga mitruma un svaiga gaisa trūkuma dēļ uz sienām parādās pelējums un sēnīte, svīst logi. Tikai pareiza ventilācijas sistēma var efektīvi tikt galā ar šīm problēmām izglītības iestādēs.